latvietis.net

Forums trimdiniekiem un ne tikai. Visiem, kas nonākuši ārpus Latvijas robežām!
Pašlaik ir Ceturtdiena, 27. Novembris, 2014 05:05

Visi laiki ir GMT [ DST ]




Izveidot jaunu tēmu Šī tēma ir slēgta, labot ziņas un rakstīt atbildes nav iespējams.  [ 3 posts ] 
Autors Ziņojums
 Publicēt tēmu: Padomi darba meklējumos ASV
AtbildētAtbilde saņemta: Sestdiena, 08. Augusts, 2009 01:59 
Offline

Pievienojies: Sestdiena, 08. Augusts, 2009 01:54
Atbildes: 1
ierados cikaga ar 200 dolariem,2005 g pavasari, nopirku divriteni thrift store pa 20 dol, telti pa 10 dol, un telefonu prepaid pa 50 dol, pirmo menesi nodzivoju parkos talajas priekspilsetas (parkos guleju telti), jo tuvak pilsetai jo bistamak, nopirku lietuviesu avizi, dabuju darbu ka paligs celtnieciba, (framing helper), pirmos 2 menesus braucu uz darbu ar divriteni, mazgajos upe, guleju telti, paest vareju pa 3 dol diena (sudiga baltmaize un konservi). apmeram menesi guleju parka (tumsa iebraucu, ap 5 no rita izbraucu) kurs ir mazak ka puskilometru no McDonalds galvenas mitnes (oak brook, illinois). Nelegalu stradnieku (illegal alien) no ASV pec likuma var izraidit tikai ja ir izdarita kautkas kriminals (violent crime), taka ja uzmanigi dzivo var justies salidzinosi drosi ka neizraidis.

Darbs

cikaga vislabak darbu meklet/atrast lietuviesu avize, lietuviesi dzivo ap rietumu priekspilsetam, http://www.alietuvis.com, lietuviesu avizes var nopirkt veikala Lietuvele uz Harlem Av starp 55. un 63. ielu, ja vajag atrast atri. Cikaga pilsetas robezas parasti darbu atrast ir gruti, jo daudz meksu, melno, celtnieciba visa notiek priekspilsetas. Celtnieciba darbu atrast vieglak ir vela pavasari un vasaras sakuma. Rudeni un ziema mazakas algas, sliktaki darbi. Cv (resume) sutisana - esmu izplatijis ap 200 vismaz, atsaucas kadi 3 kas piedavaja 8 dol/h , darbs noliktavas, atkritumu skirosana un lidzigi. Parasti pec sludinajuma avize zvanot un runajot atrast iespeja lielaka.. Dienas stradnieki (gadijuma darbi) no ritiem 6-7 gaida visiem zinamas vietas, parasti benzintanki, varbut pie moteliem celu malas, lielakoties meksikani, poli (cikagas ziemelu dala tas ir benzintanks Belmont un Milwaukee (laikam,vai Pulaski?) sturi, alga 6-10dol/h, darbi parasti smagie). Visvairak lietuviesi, ari latviesi ir celtnieki. Alga bez pieredzes - no 9 dol/h visur. Krasosana (smakas), saidings, jumti (augstumi), apmuresana (smagi), regipsis, siltumizolesana (putekli)freimings/carpenteri - varetu but labi apmaksats un veselibai nekaitigakais no visiem, daudzi lietuviesi strada, iri utml
alga(no 10dol/h uz augsu), sindelju jumti ap 15dol/h kad
iemacas, gadas darbi kautko nojaukt, rakt, tirit, parnest (ap 9dol/h,
708 467-0862darius), lietuviesi parasti mekle smago, vilceju mehanikus
bet ar lietuviesiem jauzmanas ar naudu, pie lietuviesiem parasti algu ietur vienu nedelu ka depozitu, parasti maksa ar bankas ceku, lai ceks butu pilniba iznemams nauda (check cashing) paiet vel vismaz 3 biznesa dienas pec ta ieliksanas sava bankas konta. Ceks var ari neapgriezties (izrakstitajam nav naudas konta, viltots ceks utt). Daudzas bankas ilinoisa var atvert kontus ari ja beigusies viza utt., jauta parasti vai ir pastavigs darbs, pastaviga dzivesvieta, utt, parasti pietiek ar latvijas pasi un auto registracijas apliecibu (ja uz tas ir adrese). Ir gadijies ka bankas darbinieki kludas pie skaidras naudas iznemsanas (piem par 100 dol par labu bankai). Lietuviesi labi pelna perkot vecas majas nojaucot un buvejot jaunas, noperkot remontejot un pardodot dzivoklus. Lietuviesi ir gandriz tas pats kas krievi (pamulki, valoda , puse no viniem izkatas ka slavi, zog, melo, negodigi, klausas krievu muziku).

latviesus var atrast caur cikaga.com,latviansonline.com,
latviesi.com,

var meklet darbu caur
ilmars ertmanis 847 698 7970
kaspars slifans 773 858 2290
detroita veikalu tirisana naktis 810 394 4388 Kuperis, lidz 10d/h
remodelings cikaga 847 877 1978 Raitis Borg, pie vina kadreiz stradaju, remodelings 10+d/h
edgars osis 414 7956 093, viskonsina vajag auto un tiesibas
Latviesi parasti strada ziemelju, zrietumu dala, latviesus gruti atrast. tie latviesi kas iebraukusi pec kara - man nav palidzejusi, cik zinu ari citiem ne, pulcejas ap: latviesu biedribas nams 4146 n Elston ave 773 588 2085 - tagad jau meksikanu
rajons, zianas baznica, latviesu svetdienas skola. Vienigo latviesu avizi izdod baznica, sludinajumu maz vai nav. Latviesus var atrast igaunu nama pasakumos 14... Estonian Ln Riverwoods, IL.
Lai dabutu darbu pie vietejiem amerikaniem, jabut labam zinasanam, pieredzei, vai jadara tas ko vini pasi negrib darit vai nevar izdarit. Esmu stradajis indianapolisa, vermontas stata, buffalo nujorkas stats, cikaga stradasanai celtnieciba ir labaka vieta, citur gruti dabut pat smagos darbus.
Sabiedriskais transports praktiski tikai chicago pilsetas robezas, es sakuma ar riteni braukaju gruti atrast darbu bez transporta, auto tur ir cita nozime, ja ir savs auto darbu atrast daudz vieglak.

Dzivosana
istabu vel var dabut marquette park rajona (vecais lietuviesu rajons western av/69st) sakot no 200 men, jo tagad tas ir melnais rajons un ar transportu gruti, ari nav drosi.
2 istabu dzivokli ir sakot no 700, studijas un 1istabu no 550 men gandriz visos rajonos. diviem iret dzivokli sanak izdevigak ka istabas, var ari internetu dalit. Lai noiretu istabu biezi vajag tikai pasi, vai citu ID, prasa ari drosibas naudu parasti 1/2 vai visu no menesa maksas. Irejot dzivokli var prasit atsauksmes no iepriekejiam dzivesvietam un papiru par regulariem ienakumiem. Var dabut istabas uz nedelu, videji ap 100dol/ned pie lietuviesiem, varetu dabut ari taja pasa diena, lidz 130 citur, motelis/viesnica - no 170 ned, 30 diena.
Kempingi ir tikai ara no priekspilsetam, talu no centra un maksa tuvu tikpat cik motelis.
Virs North Ave/Rt 64 dzivo daudz Korejiesi, Indiesi, Slavi, Poli, Latviesi. Iri D rajonos ap 95 st un uz leju, lietuviesi Westmont, Lemont un apkartejos rajonos, vecie lietuviesi daudzi cikaga ap 60, 70 ielam, tur ari letaka dzivosana, bet tagad jau meksu rajoni. http://www.alietuvis.com, lietuviesu avizes var nopirkt veikala Lietuvele uz Harlem Av starp 55. un 63. ielu. Prieksapmaksas telefoni no 50dol, 15 c/min. Telekartes zvanisanai uz LV 5 dol - 30 min uz mobilo, uz parasto vairak. Sutisanai uz latviju var izmantot FedEx, DHL, UPS, USPS - US postal service - visletakais un nedrosakais. Vairaki lietuviesi suta konteinerus uz lietuvu, Latvian American Shipping Line 973 744-6565 no NJ suta pakas un konteinerus uz latviju, Baltic Canada Transport 905 470 2686 suta no Toronto. Naudas sutisanai izmantojot Western Union - atri bet nedrosi, dargi, parskaitijumu no bankas konta - drosak bet fikseta maksa ir 20 vai 40 dolari par parskaitijumu, un nauda iet paris dienas. Ar naudu dazreiz kludas ari bankas, labak ir uzmanities.

Parvietosanas
Divritenis no 20 lietots - Thrift store veikalos, Flea market'os- no 60 jauns - Target, Sports Authority. Pa pilsetu leni un biezak var riepas pardurt, atslegas var nopirkt sakot no 1dolara, bet labakais ir kede ar piekaramo atslegu. Atrums lidz 40km/h - pa vejam un no kalna.
ja doma celtniekos stradat, tad daudz darbi bus talajas priekspilsetas, parasti var atrast kadu kas brauc uz turieni/dalit benzinu , jo visi parsvara dzivo ap cikagu, sabiedriskie transp priekspilsetas nav, ir maz.
Kajam - atrums 6 - 10km/h, celtniekiem biezi darbs ir lidz 50 km talu.
Motocikli maksa no 1000 nobraukti, veci, gruti ar dalam, dargas.
Sabiedriskais transp. - metro tikai pilsetas robezas, autobusi ir ari priekspilsetas, bet maz marsrutu un japarsezas ja brauc talu. Vilcieni dargaki ka ar auto un neizdevigi, parasti jabrauc caur centru. Vienigie starpstatu autobusi ir greyhound vidusdala un peter pan austrumu krasta. Autobuss maksa apmeram tikpat cik benzins auto, var nemt lidzi ari izjauktu divriteni ka specialu bagazu.
Auto visletak no sludinajumiem, craigslist.com, avizes privatsludinajumi, placos dargi, dileri ari. Dabut nummuru/registret ipasnieka mainu var jebkura currency exchange/checks cashed ap 160dol, vajadziga tikai pase (viniem vajag vardu, dzimsanas datumu), ja nav adreses uz kuru velak nosutit visus papirus un istos nummurus, var sutit uz to pasu currency exchange. Pilsetas robezas naktis stavot var dabut soda kviti ja nav atljaujas - 100 dol gada. Apdrosinasana uz gadu ap 1000dol, var nemt pa menesiem.
Parsvara vecajiem auto ir labas virsbuves un saloni, bet nodziti dzineji, japani iet lidz 150 t judzem, un toyota vel vairak. Amerikani ar maziem dzinejiem parasti iet lidz 100, 120 t judzem, ja luzt aut. karba remonts lidz 1000 dol. auto- sakot no 500-800 sudigs(ari autokapsetas ir)
Dalas ir Pepboys, Autozone, Advance auto parts, Murrays un "auto wreckers"(62st/archer av, Elgin, Aurora), kuri ir arpus pilsetas, parasti pasam janoskruve ta dala, bet 1/2 letak ka veikalos.
Pilseta satiksme ir lidz 3 reizes lenaka ka priekspilsetas. Brauksana pa haivejiem var iznakt dargaka ka pa ielam, jo tapat ir sastregumi, vel ir jamaksa, un vel ja ir uz auto soda kvitis (stavesana, fotoradari) var likumsargi panemt jo uz haiveja fotografe nummurus.Daudzi brauc bez apdrosinasanas un tiesibam, ja mierigi brauc, ari ja aptur, atlaiz. Sika cikagas un priekspilsetu karte 20 dol benzintankos.

Veikali
Flea market atverti parsvara sestdienas, svetdienas - Swaporama Ashland ave/ 47 st, Swaporama Lake st/Mannheim rd, Wolfs flea market North Ave/ Mannheim rd, Addison rd/North ave. Flea marketos var lietotus, zagtus rikus dabut , parsvara celtniecibai, mehanikiem. Tehnika un elektronika visa maksa dolaros tikpat cik latvija latos.

Avizes. ChicagoTribune.com un Daily Southtown - pilseta, DailyHerald.com - Rietumu priekspilsetas, vel priekspilsetas - suburbanchicagonews.com, star newspapers.com, pioneerlocal.com., alietuvis.com.
Pie interneta, izprintet, kopet var tikt FedEx Kinkos un bibliotekas, interneta klubu un kafejnicu ljoti maz un dargas, cikaga un priekspilsetas ir kadas 3-4laikam. Ja ir portativais var tikt pie wifi interneta par brivu Panera Bread estuves, par maksu 30dol/men ari visos starbucks (Tmobile WiFi), Par 20 dol/men daudzos McDonalds (ATTWiFi). Zinas wn.com, pasaules avizes worldpress.com, leta.lv., Portativajam GPRS bez trafika ierobezojumiem maksa 80 dol/men plus GPRS karte 100+, un ligums uz gadu minimums. Ja nav kreditvestures un esi illegal alien, lai dabutu pieslegumu pie lielajiem mobilo opereatoriem (Cingular, Verizon , Tmobile, Sprint/Nextel) vini prasa depozitu no 150dol(sprint) lidz 500 (Verizon laikam). Prieksapmaksas telefonie pie tiem pasiem operatiriem ir sakot no 50 dolariem, minutes maksa no 10c - 50c.

Daudzas Thrift store, Goodwill, Salvation Army thrift store ir pilseta, seviski nabadzigakajos, vecajos, meksikanu rajonos. Drebes un apavi, lietota sadzives tehnika, divriteni, televizori, telefoni. Cenas daudz zemakas ka Walmart un citur.
Partika letaka meksikanu veikalos, vai certi saver grupas veikalos, certisaver.com. Partikai cenas lidzigas ka latvija. Organiska, dabiga gala, zivis un darzeni 5 lidz 10 reizes dargak ka parastie. Lietuviesu, latviesu alus, sprotes, dzintara sieri, kvasi, lases piens, saldumi, mineraludens ir lietuviesu -uz 69st starp Washtenaw un Rockwell - un citos veikalos parsvara ziemelu rajonos. Kiniesu bufetes - est var bez ierobezojuma, 7 dol.

Riki, materiali celtniecibai un citi
Lowes - celtniecibai, hitachi elektroriki, Grainger industrial supply - dargi, negrib pardot privatajiem, MSC Supply - metalapstradei, Home Depot, Ace, Menards.
Celtniecibas materialus, rikus, veikali 90 dienu laika no pirksanas briza nem atpakal ja tie ir defektivi vai nav lietoti. 3 gadu laika kamer stradaju celtnieciba esmu atdevis rokas darbarikus par vairakiem tukst dol. Visdrosak un ertak ir ar
elektroinstrumentiem, iznemot vienu ogliti, atvienojot vadu var teikt ka sadega motors un dabut atpakal naudu. To dara loti daudzi celtnieki, nav vajadzibas iret neko.

asv stradajis esmu vidiene un austrumu krasta, kvalitate stipri atpaliek no latvijas limena (domaju to kvalitati ko dod ne-arodbiedribas stradnieki, jo iecelotaji asv parasti netiek celtnieku arodbiedribas...), regipsi piemeram cikagas apkartne liek 90% meksikani, kvalitate biezi tada ka latvijas laukos kautkur. situacija kautkur lidziga ka latvija - vietejie prasa daudz naudas, iebrauc meksikani kas "gandriz" to pasu dara par puscenu. austrumkrasta jau drusku kvalitativak viss notiek. bet salidzinot ar latviju visas konstrukcijas, ieksdarbi, viss ir neizturigaks, planaks, letaks. standarta maja - pamati, koka ramis, apsuts ar OSB, saplaksni, 10 cm (4collas) bieza siena, siena vate, pa virsu pleve, regipsis, arpuse saidings (vinila apdares deli), kiegeli dazreiz apmuresanai (daudzi apmure tikai galveno sienu, to kas uz ielas pusi, parejais ar saidingu). gridas parasti parkets vai paklaji, nedaudz flizes. jumts - virs 1cm saplaksna ruberoids un bituma sindeli ap 95 % maju, biezajam galam koka vai keramikas jumti, pavisam biezajiem akmens plaksnites. biezi pagrabi ir izremonteti, apkure 80% maju ir ar gaisu, praktiski apkure un ventilacija izmanto vienus gaisa vadus. logi parsvara koka pakesu, durvis planas un vieglas, trims (listes gar logu durvju ramjiem, gridlistes). butiba sitas sastavs ir gan majam pa 200tukst dol gan pa miljonu, atskiras apdares kvalitate, drusku labaki materiali. un cenu nosaka tas vai taisijis meksikanis, polis vai vietejis kurs ir arodbiedriba. sitas majas apkurinat ir katastrofa, te klimats sausaks, siltaks tapec tas koka konstrukcijas turas lidz pat 80 - 100 gadiem, latvijas apstaklos tada majele stavetu varbut gadus 60-50. meksikani stasta ka ari mexico vinu brali nopietnas majas no kiegeliem un betona parsvara celot, jo ari tur koks ilgi nestav. no keramblokiem buve vienigi razosanas celtnes, veikalus.

Auto lidz sim bridim ir bijusi 3, Toyota camry , Toyota corolla, Suzuki Sidekick (vitara).

Toyota Camry 2.0 16v 154 t judzes, manuala karba, pirku par 500 dol no lietuviesa cikaga, vins atstaja savu nummuru virsu (neparregistreju uz seva varda, visi stavesanas sodi aizgaja vinam laikam), nobraucu kadu pusgadu lidz klani saka grabet un parkarseju dzineju, atdevu autokapseta (bez atlidzibas man), jo par auto pamesanu uz ielas vai kur citur ir sods.

Toyota Corolla 1.6 , 134t judzes, automatiska karba pirku par 900 dolariem, jo bija janomaina udenssuknis. Pec gada pardevu par 1100 dolariem.
1991 gads, 1.6 dzinejs 4EFE, pilsetas brauksana ir tehnikas lausana taka skrejiens ir liels, udenssukna maina - 40dolari mainot pasam. pirms tam mainits generators un starteris. biezi un peksni pazud ella (pec garakiem parbraucieniem pa sosejam), klab pusass, AT tada svirkstosa skana paradijusies - juks nost laikam, laikam sakara ar minetajiem defektiem pie 60-70 km/h nelabi vibre AT un lidzarto visa korola.
vecas tojotas 85-93 gadu corolas/camry ir amerikas vienas no izturigakajam mazas klases (ir dzirdets ka motori kalpo lidz 300 haiveja judzem), nabagu rajonos visvairak sito auto
uzravienos protams nevar meroties ar vietejiem SUV un citiem lielmotorniekiem, bet kad te degviela bija uzkapusi lidz 3,2 dolari par galonu (3,78 litri) saku just ka izvele ir pareiza par labu corolai (tagad gan benzins 87 unleaded maksa 2,4 dol/gal atkal) ritosa laba, jo amerikas celji jau nu dikti labi nostradati parsvara (nerunaju par niknajiem melno neiborhudiem kur ielas ir loti sliktas)
pirms corolas piedereja CAMRY ko nopirku pa 500 dol no vieteja lietuvja ar 2.0motoru un 150t apmeram judzem, kuram bija manuala karba, slidos sajugs, saverpti bremzu rotori prieksa kas noveda pie "kautkaa" izdilsanas priekseja balstiekarta tada limeni ka bremzejot radas tadi ka sitieni (remontet cikaga kautko pa leto nav iespejams), tapec tika braukts lidz apstajas un pedejo apstasanos kamrijs uztaisija NY stata kalnos, ar skrapejosu skanu no dzineja un pa kautkurieni tekosu ara tosolu. (japiezime ka pirms tam bija avarija kur sasitu prieksu un radiatora ieleju udeni, taka laikam udens suknis kamrijiem udeni nepanes- neeljo) kamrijam pozitivais bija elektribas salonaa utt.
vel - cikaga/amerika auto stradnieku rajonos tiek nodziti specigi. latvija nevareju iedomaties ka tik daudzi vergu/melno rajonos brauc ar pussasistiem auto (principa lai brauktu laikam jabut tikai gaismam degosam un nummuram - ritigi vraki apkart brauka un daudzi tizli gajieni tur uz celjiem notiek biezi, tapec tas buktes katrai 3 masinai (debili pagriezieni bez virzienraditajiem utt, kurus parasti veic melnie)

Suzuki Sidekick Js, pirkts ASV, 1995g, ar nobraukumu ap170tkm, nav pilnpiedzinas, tapec ekonomisks salidzinosi, 1.6dzinejs, pirku 2006g par 2200 dolariem no turka cikagaa. Gaitas ipasibas: atrumos virs 80kmh bistami nestabils, jut sanu veju, bedres meta to auto, pakal piedzinas un augsta smaguma centra del uz slidena cela gruti savakt. Aizmugure viegla tapec nepiekrautam caurgajamiba maza, mazakaja kalna nevar uzbraukt, pakalejie riteni spole.
Salona vietas ir ari ljaudim lidz 2 metri, griesti augsti, ziema gruti piesildit, skanas izolacija vaja, dzird dzineju un visu parejo. Apaksa ir ramis kas ir noderejis jo stradaju par celtnieku seit ASV, pasmasa ir 2630 lb laikam = ap 1400kg, ir vilkta piekabe ap tonnu smaga no asv vidienes lidz austrumu krastam, pieredze: pie atruma ap 80 kmh vienasu piekabe aizmugure sak taisit liklocus un rausta visu auto, gadijas braukt pa garu stavu kritumu, pie mineta atruma sakas likloci, tad jau ari nobremzet nevareja, likloci kluva lielaki, jau pa divam joslam, saka slidet, auto ar visu piekabi apgriezas pa180gradiem, piekabe apgazas, norava no aka, norava drosibas kedes, auto palika uz riteniem (piekabe bija slegta tipa, vienasu, pilna masa lidz 1,5 tonnai, asv izplatitas, ). Tas notika uz interstate haiveja Ohaio, ap 12 nakti, ziema, sala. bojajumi - salocits/sasists viens disks piekabei, bukte suzuki aizmugures durvis. Piekabe aizskersoja vienu joslu, pa otru nesamazinot atrumu brauca garam vilceji un citi. Piekabe bija ap 2,5 metri augsta, 2x4 m gara , uz saniem uz asfalta, lidzi bija trose, vienu galu apmetu ap riteni kurs gaisa, otru ap aki, velkot ar auto apgazu uz riteniem, ar viena nigera palidzibu (parasti vini nepalidz) uzkabinaju kautka atpakal uz aka un vilku mala, to darot pagaja ne vairak ka 10 minutes , kad saku vilkt piekabi nost no cela spoguli ieraudziju ka likumsargi brauc. Biju nobraucis uz nomales kad mani apstadinaja. Lika atstat piekabi cela mala, ta bija vai nu jasataisa vai jaaizved 48 stundu laika, pateica kur tuvakais walmarts un motelis. Man nebija tiesibu un apdrosinasanas, atlaida bez soda. Sapratu ka 1. zimes pirms staviem kritumiem nav izliktas par velti. 2. razotaja uzradito vilktspeju labak ieverot (bija uz pusi mazaka ka piekabes svars). Otra rita nomainiju sasisto disku un turpinaju celu uz nudzersiju, iepriekseja nakti gan likumsargs teica ka piekabei saliekta ass, un gribeja izsaukt evakuatoru, pierunaju vinu ka es pats sataisisu vai atradisu letaku evakuatoru.
Tehniski - suzuki karba liekas ka driz bus jamaina?, dzinejs pie lielakam slodzem ed ellu, gribetos garaku atrumkarbu jo 5. pie 85 ir virs 2500rpm, grab salons mezonigi, salidzinosi ietilpigs ar atlaistiem sedekliem var vest loti daudz, aizmugures durvis veras uz saniem kas nav labi, BET degvielas paterins pa taisnu sausu celu vasara, ar atrumu ap 80 var izspiest ap 28-30 mpg, tas apm ir tikpat cik piem toyota corolla. Iegadats suzuki tika pateicoties kombinacijai liela buda, mazs dzinejs, manuala atrumkarba, kas te ASV praktiski bija tads vienigais variants. Nobraucu pa New Jersey bez tiesibam, apdrosinasanas un ar ilinoisas nummuriem 7 menesi, tad likumsargi aptureja par atrumu un aizvilka auto prom, cita attieksme salidzinajuma ar ilinoisu. No stavlaukuma vareja iznemt tikai mans kaimins kurs ir asv pilsonis, kuram ir tiesibas, un uz kura varda parregistrejam auto. Tikai lai dabutu auto atpakal vajadzeja samaksat ap 300dol.

sekojosais ir pierakstits klat velak (gadus 3 velak)

es darbojos pa asv jau vairakus gadus, remonti parsvara, kautkadi sikumi, drusku no visa. lasu komentarus (latvija daudz tuksu ipasumu, neperk utt). tas pats te, bisku savadaka veida tikai - majas daudz, daudz pardod (bet vinas nav tuksas = tas ir banka ir teoretiski panemus atpakal to maju, bet cilvekus ara nedzen jo savadak vispar katastrofa jo vieta neviens tapat tur (labaks, maksatspejigaks) nenaks.
kas itka likumsakarigi, visas tas majas (uz kredita nemtas un iretas) ir sudi, nolietotas (santehnikas, regipsi, logi, durvis, saidingi = viss vecs). latvijas vacijas skandinavijas limena majas te neviens necel. visi kautko perk uz kredita (tas ir banka dod naudu, developers/builders uzcel, un kautkadi lohi perk pa vismaz 300 000 tukstosiem). apburtais loks, neviens piem necel majas no blokiem (komercobjektus tikai). visur ramja majas, debili jumtini, izvirzijumi, kautkadas analas detalas visapkart tai strukturai (kas nozime ka uzcelt nepraktiski, prasa darbu baigo, materiali aiziet vairak, utt). paskataties piem kada ir asv maja kas sobrid skaitas topaa. stilu mistrojums no kautkadiem viktorijas laika + vel no 19 gadsimta vacijas, irijas, italijas (tas ir no kurienes te sapluda darbaspeks). kopa sanak murgs kautkads. plus vel tas viss ir liels skunis, jo 2 vai pat 3 stavi turas uz tubaiforu sienam, puscolla regipsis, saplaksnis (plaivuds), saidings, fasades siena varbut apmureta. plus vel gaisa apkure (kopa ar kondicionesanu) kura dzena puteklus pa maju un vispar tos lielos skunus protams ir dargi apkurinat/dzeset (nemot vera ka vinos vel parasti dzivo 2-4 cilveki). te cilveki reali nesaprot ko pasi dara. Tiem kas nav bijusi te - elektribas sledzi sienas parasti ir pulkjisi kautkadi 15mm gari (uz augsu uz leju/on/off), visiem sienas kontaktiem ir zemejums (varbut tapec ka koka majas dzirkstele var visu ari nodedzinat) tas nozime 3 dzislas visur. vecajas majas un ari dazos statos (pilsetas, kauntijos) lieto cinkotas planas dzelzs trubas pa kuram tos vadus ari laiz. principa sanak ka santehniku vilkt - jaurbjas cauri stadiem, fittingi, loci trubas uz vietas utt. Spriegums (strava?) 110 60hz visur privatmajas, (tas ir maja ienak 2 fazes katra 110 un starp vinam ir 220, uz ta 220 te darbina velasmasinas, plitis, udenssilditajus utt). santehnika visur parsvara kapars, plastmasa ir jaunajas 10-20 gadu vecajas majas. Cik zinu neviens neko daudz te neprese un plastmasu ari nelode, tikai lime. stradaju drusku ar santehniku lv, te asv limenis ir zemaks krietni (piemeram brinumi visadi - nevar ne atrast ne nopirkt roratslegu ar kuru tu saspied trubu ar roku (saspiezot abus rokturus), tas vieniem skaitas old stail no varbut 50-60 gadiem), piemeram ar karstlodi (acetelenu) te nevienu nesmu redzejis kas kaparu lodetu, visi ar alvu p___aas (es ari). apkures katli ir atsevisks stasts, elektronikas gandriz vinos nekadas itka jau praktiski lidzarto, viss parbaudits un ipasi neluzt, bet nu tehnologija atkal no 70ajiem gadiem. neceriet te ieraudzit kautkadu Junkers/Viesman, pat ne tuvu nebus. lohatrons baigais tada zina. gaisa apkures varetu but pat 90% no visam. Udens (mazi tievi radiatorini pie gridas ko vini sauc par baseboard heat) parsvara sastopams laikam aukstakajas dalas, ari austrumkrasta vairak (tasir kur es esmu), normala izmera radiatorus (cuguna) var redzet tikai loti vecas majas, pagajusa gadsimta sakuma cik zinu. tad vel jaukumi - paklaji (plastmasas ne dabigie) daudz, tapec ka leti, taja pasa laika ir dzirdets ka ja dakteri iesaka vinus raut lauka jo berniem sakas alergijas, klepi nebeidzami utt. viena laba lieta itka ir parketa gridas daudzkur (ilglaicigi atmaksajas), vel jocigi ka flizes te pohuja liek uz 19mm plaivuda (pietam ari granitu, marmoru jaunajas majas), tas plaivuds protams kustas.. (bet nu visiem protams super patik sakuma marmors). ta te laudis jauki dzivo. sienas privatmajas kraso 96% vismaz, tapetes ir reti, pats 1 esmu redzejis un tas ari bija diezgan padarga maja. Jumtus visi liek asfalta/bitumena sindelus. bagati cilveki/dargas majas ari koka sindelus (ciedra), vai akmens plaksnites (slate), metala jumti nav redzeti privatmajam, siferi te nepazist, dakstinus ari nepazist (vismaz nudzersija), florida un karstajos klimatos itka ir (tur vajag). saidings - vinila visos iespejamos veidos, entuziasti vai "zali" noskanoti cilveki liek koka (ciedrs, kurs ir super dargs, ari koka sindelus sit uz sienam (vairak kautkadam mazam, atputas majam), vai vienkarsi 19mm plaivuds ar gropem ir redzet ari dazam itka jaunam majam. pietiks d&&t. kimijas viniem patik lietot - ta visparinot. a un spaktelis - atsevisks stasts - meksikani un lidzigie (kas ari parsvara visur spaktele) lieto gatavo maisijumu no spainiem visam kartam, protams ka vins nau tik stiprs ka sausie maisijumi (sheetrock zalais visam kartam), stiklaskiedras lentu nelieto/maz lieto. bet nu tas ir tas ko cilveki pieprasa (leti), ta ari meksikani uztaisa. Iekseja apdare (trims), gridlistes, durvju ramji, logu ramji apsisti ir visur tas ir standarts, jo dargaka maja jo vairak ieksejas apdares nak klat (griestulistes, platakas listes ka parastas utt, tas viniem patik, Home depot un citur listisu izvele ir liela tiesam, velk uz perversiju pat. bet nu tadas tradicijas. ka celtniekam kas mani trauce - vasara karstums (ap nujorku lidz 80pat 90 gradiem julija, augusta_tas man stradat ir gruti, svist visu laiku, jadzer visu dienu, est negribas, vieglak ir stradat vesuma, lietaina klimata). vel tads joks ka Poison Ivy (indiga efeja) tads augs (parasti ka nezale, mazins) pec pieskarsanas adai, kajam vienalga kur pec paris dienam paradas mazas niezosas pumpinas kuras dabut nost ir baigi gruti (diezgan dargi tie lidzekli, ir pat variants pote slimnica kas ir laikam ap 100+ dol) bet nu tas ir auzas, ja gadas, var pat iekrist riktigi jo nezin (nezinaju) ka tas augs izskatas, un tad nezin no ka ta nieze, un vina neiet nost, izplatas...cau vardusakot. Kimiskajiem preperatiem, krasam, tirisanas lidzekliem , jebkam praktiski, vini neraksta virsu sastavu, tas liekas stulbi, - ir kautkas bet isti nevar saprast ko vins dara (kas vinam ieksa), protams tur uzraksti virsu daudz lakoniski visadi. proletariesu tadu ka es, celtnieku, te daudz vispar. pavecaki cilveki, kuriem apnicis stradat kautkur, ari daudzi iebrauceji protams strada, ari tapec ka nekadu nodoklu, nav saistibu nekadu. bet protams sliktas puses - darbi ir un nav, var but ka jastrada pa riktigi leto 7dol stunda (neka cita nav ko darit). vismaz pats visu kontrole, kad iet kad beigt (cikos). darbarikus letus lietotus var dabut, ari taja pasa craigslist.com. ka sakumam varetu but normals darbs (daudzi ari strada, un daudziem tas sakums ievelkas uz gadiem...man paslaik5iem), jo itka remontet vienmer bus ko, majas te saceltas daudz, vini pasi parasti strada kaut kur un nevar/negrib/nemak darit. partika gan te slikta ir, ja strada est vajag protams, un daudz ja atri grib stradat. uz partikas gan labi ka raksta kas ieksa, no ka taisita, kimijas baigas. biezpiens simts procenti rugtens visur (kautko liek klat laikam)krejums ari nav pareizs, tomati, gurki, kirsi, nektarini un vel citi garso apmeram visi vienadi (ari atkarigs kur perk), letakajos veikalos medz but labaki pat. zemenes ir parodija vispar, plumes tapat.
lai veicas


Uz augšu
 Profils  
 
AtbildētAtbilde saņemta: Pirmdiena, 02. Novembris, 2009 11:01 
Offline

Pievienojies: Pirmdiena, 02. Novembris, 2009 10:36
Atbildes: 1
nu nez kaa tagad ,bet dolaars pasaulee baigi krities....


Uz augšu
 Profils  
 
AtbildētAtbilde saņemta: Trešdiena, 04. Novembris, 2009 11:50 
Offline

Pievienojies: Svētdena, 12. Jūlijs, 2009 14:40
Atbildes: 10
so what! Tam ir nozīme ja vajag maksāt dārgu kredītu Latvijā eiro vai vēl sliktāk latos. Bet ja dzīvo ASV tad tas pilnīgi vienlaga un lēta valūta parasti nozīmē ātrāku ekonomikas atkopšanos... Dolārs ir kritis un kritis pagājušā gadsimtā un tik un tā visi pēc viņa tīko ;0)


Uz augšu
 Profils  
 
Attēlot ziņojumus sākot ar pirmspēdējo:  Atlasīt pēc  
Izveidot jaunu tēmu Šī tēma ir slēgta, labot ziņas un rakstīt atbildes nav iespējams.  [ 3 posts ] 

Visi laiki ir GMT [ DST ]


Kas ir pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis


Jūs nevarat veidot jaunas tēmas šajā forumā
Jūs nevarat atbildēt uz tēmām šajā forumā
Jūs nevarat labot jūsu ziņojumus šajā forumā
Jūs nevarat dzēst jūsu ziņojumus šajā forumā
Jūs nevarat pievienot failus šajā forumā

Meklēt:
Pāriet uz:  
cron
POWERED_BY
phpbb.lv